Tālajā 2003. gadā uzņēmuma īpašnieks Jānis Kossovičs nodibināja SIA Optic Guru un Ogrē tika atvērts pirmais veikals Metropole, kopš tā laika Jānis Kossovičs kopā ar brāli Mārtiņu izveidojuši optikas uzņēmumu grupu, kura ne tikai mainījusi tirgus struktūru Latvijā, bet tai līdzīgas nav visā Baltijā.
Optikas bizness ir specifisks. Ne velti Maxima, lielākais mazumtirgotājs Baltijā, kas savulaik atvēra 50 optikas salonus Lietuvā, ātri vien no tiem atteicās un visus pārdeva. Savukārt Latvijā ilgstoši dominēja trīs lielas optikas kompānijas, kuru īpašnieki bija pietiekami vienoti, lai diktētu savus noteikumus. Pirms Optic Guru ienākšanas Latvijas tirgū nozare bija monolīta un stipri konservatīva.
Uzņēmums ir ģimenes bizness, kas nodarbina ap 200 cilvēku. Pretēji nereti paustajam viedoklim, ka radiniekiem nevajag iesaistīties kopējā biznesā, jo agri vai vēlu visi saies ragos, uzņēmuma īpašnieki uzskata, ka tieši ģimenes bizness ir viena no stabilākajām uzņēmējdarbības formām. Jo sevišķi Eiropā, kur ir daudz šādu uzņēmumu ar senu vēsturi un pazīstamiem nosaukumiem.
Uzņēmumu grupā Optic Guru patlaban ir pieci atsevišķi uzņēmumi ar optikas saloniem visā Latvijā un interneta veikalu Manaslecas.lv. Visvairāk optikas salonu Latvijā, galvenokārt ir ārpus galvaspilsētas, tie pazīstami ar nosaukumu Metropole.
Uz galvaspilsētu
Uzņēmuma pirmsākumi meklējami tieši ārpus Rīgas. Galvaspilsētā tobrīd jau bija Vision Express, Pasaules optika, Optio. Kas notiek ārpus galvaspilsētas, viņus neinteresēja. Bet arī Ogrē, Rēzeknē, Ludzā, Preiļos un citās mazpilsētās dzīvoja cilvēki, kuriem vajadzēja brilles un kas tāpat bija pelnījuši ne tikai kvalitatīvu redzes pārbaudes servisu, bet arī mūsdienīgus un modernus produktus, kuru tobrīd reģionos faktiski nebija.
Uzņēmuma īpašnieki ar nelielu humora devu atzīst, ka paši ir laucinieki. Kaut arī abi dzimuši un bērnību pavadījuši Rīgā, 1990. gadā ģimene pārcēlās uz laukiem. «Tas bija Breša zemnieku laiks, ar nostalģiju par ulmaņlaikiem, un tēvs, kā tipisks vidējais latvietis, nolēma, ka mums jābrauc prom no pilsētas. Latgalē audzēsim linus, būs pašiem savas govis, cūkas».
Tā brāļi nonāca toreizējā Balvu rajona Šķilbēnu pagastā, pie robežas ar Krieviju, kur ģimene atguva 16 ha vecvecāku zemes. Mārtiņam bija desmit, Jānim – divpadsmit gadu.
Cūkas un govis patiešām arī bija, un abi pat iemācījās slaukt. Tomēr par īstiem zemniekiem tā arī nekļuva. Tajā rudenī, kad padevusies pirmā kārtīgā linu raža, bankrotēja netālu esošā Viļakas linu pārstrādes rūpnīca. Vēlāk audzēti kartupeļi un Alūksnē tirgoti sivēni, tomēr galvenais iemesls, kāpēc vajadzēja pielikt punktu lauku «romantikai», – trešajam brālim Gustam, kas bija gadus desmit jaunāks, atklājās nopietnas redzes problēmas. Toreiz dakteri pat teica, ka, vājredzībai progresējot, viņam draud pilnīgs aklums, tāpēc nepieciešams apmeklēt specializētu redzes invalīdu bērnudārzu. Aizsteidzoties notikumiem priekšā – par laimi, šie paredzējumi nepiepildījās. Gusts pašlaik studē starptautiskās attiecības Zviedrijā un, lai gan bez brillēm iztikt nevar, ne ar ko neatšķiras no citiem sava vecuma jauniešiem.
Toties mamma Lonija sāka interesēties par optiku un ar jaunāko brāli atgriezās Rīgā. Drīz viņai sekoja arī Jānis. Rekavas vidusskolu, kur mācījās brāļi, bija absolvējis kādreiz slavenais, bet tagad bēdīgi slavenais Juris Stabiņš, kas pirmais Latvijā sāka veidot privātās augstākās mācību iestādes. To skaitā arī Rīgas Pedagoģijas vadības augstskolu, un savulaik prestižo Rīgas Komercskolu. Reizi gadā viņš kādam no devītās klases beidzējiem piedāvāja iespēju tur mācīties un toreiz izvēlējās Jāni. Laukos palika tikai Mārtiņš ar tēvu, bet, likvidējuši saimniecību, arī viņi atgriezās Rīgā.
Jau mācību laikā Jānis pa vasarām sāka strādāt par kurjeru tajā pašā optikas salonā, kur strādāja mamma. Turklāt tas noticis, pateicoties nevis viņai, bet nejaušu apstākļu sakritībai, jo Jānis tolaik draudzējās ar salona īpašnieka meitu. No kurjera vēlāk kļuva par pārdevēju, bet 2000. gadā, jau pabeidza LU Ekonomikas un vadības fakultāti, – par lielas optikas kompānijas tirdzniecības pārstāvi Baltijas valstīs. Tas ļāva pilnībā iepazīt šo tirgu.
Mamma Lonija toreiz strādāja ekskluzīvā salonā Lornete, kur iepirkās sabiedrības krējums. Viņai ir lieliska stila izjūta, labas psihologa iemaņas, kā arī pieredze darbā ar optiku, tāpēc 2003. gadā Jānis teica – “mammu, man ir zināšanas ekonomikā un finansēs, liekam abu pieredzi kopā un veidojam savu uzņēmumu”. Tā tapa pirmais un pats mazākais no visiem uzņēmums – salons Lonija. Un gandrīz vienlaikus ar to arī pirmais optikas salons Metropole Ogrē, nedaudz vēlāk arī Rēzeknē, Olainē, Preiļos un Tukumā.
Optikas studija Lonija ir ekskluzīvu zīmolu, briļļu pasaules mākslas darbu mājvieta pašā Rīgas sirdī. Optikas Studijā Lonija varam lepoties ar indivduālu pieeju katram klientam un nesteidzīgu gaisotni. Šeit Lonija radījusi īpašu atmosfēru un izveidotas individuālas un ciešas attiecības ar visiem Studijas klientiem.
Savukārt Rīgā pirmais Metropoles veikals atvērts tikai 2013. gadā, kad jau bijām tik spēcīgi, lai nostātos līdzās Pasaules optikai un Vision Express. Jo, kamēr lielie Rīgā cīnījās, lai tiktu Alfā vai Dominā, Kossoviču ģimenes Metropole bija uzaudzējusi muskuļus Daugavpilī, Liepājā un citviet Latvijā.
Atšķirībā no vecākā brāļa Mārtiņu, vairāk interesēja humanitārās zinātnes. Ieguvis bakalaura grādu politoloģijā, viņš nodarbojās ar žurnālistiku, sabiedriskajām attiecībām un izveidoja pats savu izdevniecību, kas izdeva vairākus nozares žurnālus. To skaitā nekustamo īpašumu buma laikā arī par nekustamo īpašumu. Brāļi neslēpj, ka tolaik viņu attiecības bija visai komplicētas un tā īsti satikušies tikai augstos ģimenes godos. Vecākais jaunāko uzskatījis par tādu kā plānā galdiņa urbēju, bet jaunākais vecāko brāli sarkastiski vilcis uz zoba, ka to nekas cits kā bizness neinteresējot.
Optikas aizkulises
Taču tad sākās krīze, kas kardināli ietekmēja ne tikai uzņēmuma attīstību, bet mainīja arī viņu attiecības. 2008. gadā izdevniecība bankrotēja. Savukārt Jānim, ņemot vērā strauji augošo interneta veikalu popularitāti, dzima ideja tirgot internetā kontaktlēcas. Viņš aicināja brāli palīdzēt realizēt šo projektu. Kontaktlēcas mūsdienās tiek lietotas noteiktu laika periodu, tāpēc tas ir sava veida specifisks rutīnas produkts. Tikpat specifiskam, lai maksimāli atvieglotu tā iegādi, vajadzēja būt arī internetveikalam. Kontaktlēcas nevar tirgot tāpat, kā tirgo datorus, tāpēc tradicionālās shēmas nederēja. Liekot lietā abu brāļu idejas un sadarbībā ar Latvijas IT speciālistiem, šāda principiāli jauna tehnoloģija tika radīta. «Patiesībā Manaslecas.lv bija tāda kā mana ieejas karte ģimenes biznesā, lai gan sākumā to apmeklēja labi ja trīs cilvēki nedēļā,» smiedamies atzīst Mārtiņš. Tagad internetā dienā iepērkas ap 100 cilvēku.
Vienlaikus krīze skāra arī lielos optikas preču ražotājus Eiropā. Pirms tam tos neinteresēja uzņēmums, kas pārstāvēja nepilnus divus miljonus iedzīvotāju, taču nu viņi bija gatavi runāt arī ar mazajiem klientiem. Tas ļāva nodibināt SIA Outlet Optika un izveidot Outlet Optika salonus, kuros par pieņemamām cenām tirgot pasaulē pazīstamāko zīmolu iepriekšējo sezonu kolekcijas. Tā aizvadītās desmitgades beigās tikām pie Gucci, Armani, Prada, Diesel, Hugo Boss un citu slavenu zīmolu briļļu ietvariem.
Latvijā neražo un, visticamāk, arī nekad neražos šādus briļļu ietvarus. Mums nav tik liels tirgus un tik daudz naudas, lai varētu iegādāties to licences. Pat Eiropā ir tikai kādi trīs četri briļļu ietvaru un saulesbriļļu ražotāji. Ne tikai ietvari, arī briļļu lēcas pārsvarā tiek importētas, un Latvijā tās izgatavo tikai viens neliels vietējais uzņēmums. Tomēr tas nenozīmē, ka Optic Guru darbojas kā klasiski mazumtirgotāji, kas iepērk preci, uzliek tai savu uzcenojumu un pēc tam to realizē.
Pirmkārt, sniedzam pilnu redzes pārbaudes servisu, piesaistot uzņēmumiem attiecīgus speciālistus vai nepieciešamības gadījumā nosūtot klientu pie acu ārsta. Otrkārt, no ražotājiem iepērkam izejmateriālus – briļļu ietvarus un lēcas, nevis gatavas brilles. Izņēmums ir vienīgi saulesbrilles. Treškārt, pēc redzes pārbaudes lēcas tiek slīpētas, centrētas un ievietotas attiecīgajā rāmī. Un to dara mūsu meistari. Tātad Optic Guru nav tipiski mazumtirgotāji, un arī ne tipiski ražotāji. Optic Guru pievienotā vērtība ir šis pakalpojums, kas vistiešākajā veidā attiecas gan uz modi, gan, vēl vairāk, uz cilvēku veselību. Nemaz nerunājot par to, ka speciālisti, kas ar to nodarbojas, ir jāatrod un nepieciešamības gadījumā arī pašiem jāapmāca.
2014. gadā pasaules prestižākais briļļu lēcu ražotājs Zeiss izvēlējās Optic Guru par vienīgo pārstāvi un sadarbības partneri Latvijā. Zīmīgi, ka pirms kara Rīgā atradusies Zeiss rūpnīca, tāpēc tagad, pēc 80 gadiem, tas atkal atgriezies Latvijā.
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Jānis. «Mēs neesam superbagāti, toties darām to, ka mums patīk. Vislielākais gandarījums, ja vari kaut ko mainīt un atstāt aiz sevis kaut ko jaunu un paliekošu.»
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Mārtiņš. «Nedod Dievs kļūt iedomīgam un pašpārliecinātam. Ja kādu rītu sev saki: «Ē, šodien neiešu uz darbu…» vai arī lej benzīnu un neinteresē, cik tas maksā, tad tie ir pirmie signāli, ka konkurenti tevi drīz var panākt.»
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Mārtiņš. «Vienatnē biznesu sākt ir grūti, parasti meklē partneri. Es ieteiktu nebaidīties un izvēlēties ģimenes locekli, jo uzticamāku partneri būs grūti atrast.»
Jānis. «Tirgus ir jāiekaro, un tas prasa laiku.»
Publikācija tapusi, izmantojot vietnes www.ir.lv publikāciju: https://ir.lv/2016/08/31/bralu-bizness-2/